atkal1
atkal apst.
1.Vēlreiz, no jauna.
PiemēriZiema pagāja.. Atkal lielā priede līgojās mīkstajā vējā, atkal sniegs kaunīgi atkāpās..
- Ziema pagāja.. Atkal lielā priede līgojās mīkstajā vējā, atkal sniegs kaunīgi atkāpās..
- Krists.. izšāva visu pistoles aptveri, apmainīja un šāva atkal.
- Asas, platas, baltas zibens šautras cita pēc citas uzplaiksnīja un izdzisa, tad atkal uzliesmoja, apdzisa, uzliesmoja no jauna.
- ..Daudz viļņi velsies Un atkritīs, Bet atkal un atkal Tos vētra dzīs..
2.Savukārt.
PiemēriKad lielskungs pavēl kučierim braukt, tad kučieris atkal pavēl mazajiem kalpiem un tie saskrej savās vietās.
- Kad lielskungs pavēl kučierim braukt, tad kučieris atkal pavēl mazajiem kalpiem un tie saskrej savās vietās.
- Sukāja [linus] Bramanis.. Tas atkal bij viņa darbs.
Avoti: 1. sējums