Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atkaukties
atkaukties parasti 3. pers., -kaucas, pag. -kaucās; refl.
Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
Piemēri«Jā-ū!» Citrons [suns] atkaucas pusžāvus, žokļus mežģīdams un purnu gar Anneles plecu glaimīgi slaucīdams.
Avoti: 1. sējums