atklājums
atklājums -a, v.
1.Rezultāts → atklāt2. Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
PiemēriJauni atklājumi fizikā.
- Jauni atklājumi fizikā.
- Izdarīt zinātniskus atklājumus.
- Modernā planierisma nepilnus četrus gadu desmitus ilgajā mūžā ir atklāti vairāki augšupejošo gaisa strāvu veidi. Vēsturiski vecākais atklājums ir apteces strāvas.
1.1.Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
Piemēri«Esmu jaunāks par tevi, man šī tikai divdesmit astotā ziema.» Silkalnam tas bija atklājums. Kaut arī Maksim.. vecums bija grūti nosakāms, Silkalns vēl līdz šim pašam brīdim būtu bijis ar mieru derēt, ka Rozenkrancam ir četrdesmit un ne gada mazāk.
- «Esmu jaunāks par tevi, man šī tikai divdesmit astotā ziema.» Silkalnam tas bija atklājums. Kaut arī Maksim.. vecums bija grūti nosakāms, Silkalns vēl līdz šim pašam brīdim būtu bijis ar mieru derēt, ka Rozenkrancam ir četrdesmit un ne gada mazāk.
- Pavisam negaidīts atklājums sekoja pašās beigās, kad aprakstīja aizturēto mantas: motorista Nukšas čemodānā starp pārējām mantām atrada nelielu kārbiņu ar dārglietām..
Avoti: 1. sējums