atklāties
atklāties parasti 3. pers., -klājas, pag. -klājās; refl.
1.Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
PiemēriRunādama Gundega atritināja papīra loksni. Atklājās mazas, modernas stacijas projekts.
- Runādama Gundega atritināja papīra loksni. Atklājās mazas, modernas stacijas projekts.
- Baizga nokrauj zaru kaudzei virsējo kārtu. Zem virsējiem zariem atklājas paslēptuve..
- Mizas gabals nokrita zemē. Atklājās priedes stumbrs, līču loču ejām izrakstīts.
1.1.Kļūt redzamam (par ainavu, skatu). Pavērties.
PiemēriKad mēs [braucēji] atvērām acis, visā savā krāšņumā mums atklājās Zilā ala.
- Kad mēs [braucēji] atvērām acis, visā savā krāšņumā mums atklājās Zilā ala.
- ..helikopters viņus nesa stāvus gaisā... skatienam mazpamazām atklājās visa pilsēta.
- No putnu lidojuma atklājās jauks skats uz priekšpilsētu..
2.Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
PiemēriAtklājušies jauni talanti.
- Atklājušies jauni talanti.
- Atklājās patiesība.
- Taču Raiņa sarakstītie darbi nenoveco, arvien skaidrāk atklājas to vērtība.
- ..[zēns] lielā slepenībā būvējis reaktīvo lidmašīnu. Bet, kad šis noslēpums atklājies, aizbēdzis no mājām.
- Jaunie biedri sākumā Gundegai šķita pārāk nopietni, pilnīgi nodevušies darbam, bet drīz atklājās, ka tiem netrūkst arī humora un pārgalvības.
3.Izpausties (mākslas darbā).
PiemēriAiz..[aktiera] veidoto tēlu vārdiem arvien nepārprotami atklājas arī šo tēlu domas, griba un pasaules uztvere.
- Aiz..[aktiera] veidoto tēlu vārdiem arvien nepārprotami atklājas arī šo tēlu domas, griba un pasaules uztvere.
- Personas, īpaši drāmā, atklājas tām raksturīgajā, dzīvajā sarunu valodā.
Avoti: 1. sējums