atlēkt
atlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriIzbailēs atlēkt atpakaļ.
- Izbailēs atlēkt atpakaļ.
- Un gāja abi laukā... Cigāri abiem kūpēja vareni, durvīs sablīvējušies paliesi un aizlakstieši atlēca nost.
- ..Bumbieris [braucējs] uzbļāva zirgiem un pacēla pātagu virs galvas. Zirgu turētāji [puiši] negaidīti veikli atlēca sāņus..
- Vernītis [zēns] sita Dūksim.. Duksis iekaucās un atlēca atpakaļ.
2.parasti 3. pers. Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
PiemēriKad linus kulsta, atlec pļaukas,.. bet kodaļa kļūst tīra un gluda, un stipra, ļoti stipra.
- Kad linus kulsta, atlec pļaukas,.. bet kodaļa kļūst tīra un gluda, un stipra, ļoti stipra.
- ..sienā iebrāžas ložu kārta. No krāsns atlēca un pa istabu šķīda ķieģeļu skrambas [šķembas].
- ..[Saulītis] paspēra sūnas ar kāju. Tās atlēca nost.. un atklāja irdenu, ne visai sen uzraktu smilti.
2.1.Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
PiemēriPriekšā tāls pārgājiens, bet dažiem [karavīriem] zoles atlēkušas. Paliks basām kājām.
- Priekšā tāls pārgājiens, bet dažiem [karavīriem] zoles atlēkušas. Paliks basām kājām.
- ..no priekšējā [velosipēda] riteņa atlēkusi vāji piestiprinātā sacīkšu riepa.
- Vakarā [politpārvaldes cietuma] uzraugs atnes tējas ūdeni un gabalu maizes. Maize atlēkusi un glēmīga [jēla].
2.2.Izdalīties (par krēpām).
PiemēriKrēpas atlec.
- Krēpas atlec.
Stabili vārdu savienojumiKlepus atlec.
- Klepus atlec — sar. Klepojot izdalās krēpas.
3.parasti 3. pers.; sar. Tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai u. tml.). Atkrist (4).
PiemēriTilts kopā ar kādu krodzinieku uzpirka linus un sūtīja uz Rīgu. No iesākuma gāja ļoti labi - atlēca branga peļņa.
- Tilts kopā ar kādu krodzinieku uzpirka linus un sūtīja uz Rīgu. No iesākuma gāja ļoti labi - atlēca branga peļņa.
- Ja veikals labi izdošoties, tad arī znotam atlēkšot savs labums.
- Raibais runcis arī sētā gaidīja, kad.. ēdīs vakariņas - viņam arī tad atlēks.. labums.
4.parasti 3. pers. Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
Piemēri..viņš [ceļa apgaitnieks] tikai soļodams brīdi pa brīdim piesit sliedei ar mazu āmuriņu. Āmuriņš rotaļīgi atlec no sliedes, un apgaitnieks iet tālāk. Bet dažkārt var gadīties arī, ka āmuriņš neatlec, bet liptin pielīp pie sliedes.
- ..viņš [ceļa apgaitnieks] tikai soļodams brīdi pa brīdim piesit sliedei ar mazu āmuriņu. Āmuriņš rotaļīgi atlec no sliedes, un apgaitnieks iet tālāk. Bet dažkārt var gadīties arī, ka āmuriņš neatlec, bet liptin pielīp pie sliedes.
- Skaldāmajam cirvim jābūt smagam, lai tas, atsizdamies pret skaldāmo kluci, neatlēktu, nezaudētu sparu un, iespiezdamies koksnē, varētu plēst tās šķiedras.
- Bumba, atlēkdama no zemes, bija pieskārusies rūtij gandrīz nemanāmi.
Stabili vārdu savienojumiAtlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.).
- Atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) idioma — Saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
5.Lecot atkļūt šurp. imperf. Lēkt šurp. Lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtlec klibā varde..
- Atlec klibā varde..
- Sapītais zirgs atlēca pie vārtiem.
6.parasti 3. pers. Strauji atvērties.
PiemēriInta ar kreiso roku visu laiku knibinājās zem [automašīnas kabīnes] priekšējā stikla gar nelielu podziņu, līdz pēkšņi atlēca kāds vāciņš.
- Inta ar kreiso roku visu laiku knibinājās zem [automašīnas kabīnes] priekšējā stikla gar nelielu podziņu, līdz pēkšņi atlēca kāds vāciņš.
- Gundegas roka darbojās ap gludo, auksto [portfeļa] slēdzi. Ar vieglu knikšķi tas atlēca vaļā.
Avoti: 1. sējums