atlikt2
atlikt parasti 3. pers., -liek, pag. -lika; intrans.
1.Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā — pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
PiemēriReiz kāds tēva dēls mantojis no vecākiem lielu bagātību, bet īsā laikā izputinājis visu - tikai atlicis kā tēva zobens pie sāniem, drusku sāls uz galda un medīgs runcis zem galda.
1.1.Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
PiemēriLīdz vilciena atiešanai atlika vēl apmēram stunda.
1.2.Palikt pāri pēc kāda uzdevuma veikšanas (par laiku).
PiemēriPļavas un līči pašā ziedā. Jāiet Jāņa zālēs. Dienas aiziet darbā, atliek tikai vakari.
1.3.Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
PiemēriLīdz Kazimirovas ciemam vēl atlika krietns gabals, jutu, ka nogurums mācas virsū kā miegs, kājas vairs lāgā neklausa..
2.parasti savienojumā ar nenoteiksmi. Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
PiemēriIerēdne apvainojās, pagrieza Raitam muguru un neatbildēja ne uz vienu no viņa tālākajiem jautājumiem. Atlika aiziet.
2.1.Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
PiemēriTālajā pļavā darbi gāja uz beigām. Nopļauts bija viss, vēl atlika pēdējo izkaltēt un samest kaudzē.
Avoti: 1. sējums