Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atlobīt
atlobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
PiemēriAtlobīt koka mizu.
2.Lobot (ko nost), atsegt.
Piemēri..jau 8. gadsimta beigās atlobītas [kafijas] pupiņas tika kaltētas un no tām izgatavots rūgts, atspirdzinošs dzēriens.
2.1.Lobot atdarīt vaļā.
PiemēriAtlobīt zirņa pāksti.
Avoti: 1. sējums