atlobīt
atlobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
PiemēriAtlobīt koka mizu.
- Atlobīt koka mizu.
- Vārītas olas liek aukstā ūdenī.., lai labāk atlobītu čaumalu.
- pārn. Īstā, nopietnā reālistiskā literatūras analīzē nevar atlobīt formu no satura - kā mizu no kartupeļa..
2.Lobot (ko nost), atsegt.
Piemēri..jau 8. gadsimta beigās atlobītas [kafijas] pupiņas tika kaltētas un no tām izgatavots rūgts, atspirdzinošs dzēriens.
- ..jau 8. gadsimta beigās atlobītas [kafijas] pupiņas tika kaltētas un no tām izgatavots rūgts, atspirdzinošs dzēriens.
- ..tās [olas] gals jau bija tik tālu atlobīts, ka varēja iespraust karotīti.
2.1.Lobot atdarīt vaļā.
PiemēriAtlobīt zirņa pāksti.
- Atlobīt zirņa pāksti.
Avoti: 1. sējums