atmaigt
atmaigt -maigstu, -maigsti, -maigst, pag. -maigu; intrans.
1.Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
Piemēri«Nedusmojieties,» cenzdamās izlīdzināt Tauriņas sapīkumu, pasmaidīja Mirdza. «Es tikai gribēju jums pateikt, ka tie stāstītāji sapūtusi niekus.» - «Es jau redzu,» šuvēja atmaiga.
1.1.Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
PiemēriDzelzkalēja kā no vara izlietā seja.. šai brīdī kaut kā savādi atmaiga, un balss, kad viņš runāja, skanēja neparasti silti.
Avoti: 1. sējums