atmaigt
atmaigt -maigstu, -maigsti, -maigst, pag. -maigu; intrans.
1.Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
Piemēri«Nedusmojieties,» cenzdamās izlīdzināt Tauriņas sapīkumu, pasmaidīja Mirdza. «Es tikai gribēju jums pateikt, ka tie stāstītāji sapūtusi niekus.» - «Es jau redzu,» šuvēja atmaiga.
- «Nedusmojieties,» cenzdamās izlīdzināt Tauriņas sapīkumu, pasmaidīja Mirdza. «Es tikai gribēju jums pateikt, ka tie stāstītāji sapūtusi niekus.» - «Es jau redzu,» šuvēja atmaiga.
- ..raudas žņaudza Skaidrītes balsi... «Redziet, Skaidrītei nav viegli,» pavisam atmaidzis, noteica Gediņš.
- ..visu laiku tik daudz cietusi, Apiņa Ņina no tādas gādības pavisam atmaiga.
1.1.Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
PiemēriDzelzkalēja kā no vara izlietā seja.. šai brīdī kaut kā savādi atmaiga, un balss, kad viņš runāja, skanēja neparasti silti.
- Dzelzkalēja kā no vara izlietā seja.. šai brīdī kaut kā savādi atmaiga, un balss, kad viņš runāja, skanēja neparasti silti.
- Jaunā māksliniece dziedāja labi. Apbrīnojami gaišas, tīras skaņas pildīja telpu un nonāca līdz klausītāju sirdīm. Sieviņa pirmajā rindā lakatiņa stūrī slaucīja acis. Tai blakus drūmā vīrieša sejas izteiksme bija atmaigusi.
Avoti: 1. sējums