atmugurisks
atmugurisks -ais; s. -a, -ā
atmuguriski apst.
Tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu.
PiemēriAtmugurisks kritiens.
- Atmugurisks kritiens.
- Atmugurisks sviediens.
- Nokrist atmuguriski.
- Sēdēt atmuguriski.
- Astoņniekā atmuguriski var slidot arī, neatraujot slidas no ledus - tāpat kā slidojot taisnā atmuguriskā slidojumā.
- Puišelis, pazaudējis līdzsvaru, atmuguriski ievēlās upītē..
- Es palēcos, abām rokām ieķēros Atim krūtīs un grūžu to atmuguriski.
- Viņš sagriezās ar muguru pret vēju un soļoja atmuguriski.
Avoti: 1. sējums