atpakaļ
atpakaļ apst.
1.Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
PiemēriNolikt krūzi atpakaļ.
1.1.Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā.
PiemēriLopi paliek nemierīgi. Laužas uz māju. Atdzīt tos atpakaļ.. nav vairs iespējams.
1.2.Parasti savienojumā ar «ņemt», «dabūt», «dot», «sniegt» u. tml. Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
PiemēriKaķītis dabūja atpakaļ savas dzirnaviņas.
2.Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri. Pretējā virzienā.
PiemēriKāpties atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiNe uz priekšu, ne atpakaļ.
2.1.Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda virzīšanos uz aizmuguri, uz mugurpusi.
PiemēriAtliekt galvu atpakaļ.
2.2.pārn. Virzienā uz sliktāku stāvokli, zemāku līmeni.
Piemēri..arvien Pakalniete rūca un ņurdēja, ka «citiem darbi iet uz priekšu, mums atpakaļ».
2.3.pārn. Pagātnē, uz pagātni.
PiemēriPēc 50 gadiem, atskatoties atpakaļ, varam vērtēt paveikto.
3.reti Tajā pašā vietā. Tepat.
Piemēri..Zaļga sāka virzīties uz laivu. «Jākāpj ir iekšā, kas paliks atpakaļ, tas paliks.»
4.Savienojumā ar «sen», «nesen», «ilgi», «neilgi» u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
PiemēriLabi sen atpakaļ.
Avoti: 1. sējums