atrisināt
atrisināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ritinot, risinot attīt. imperf. Risināt vaļā. Atritināt.
PiemēriAtrisināt grodo pavedienu.
1.1.Atraisīt, atrežģīt.
PiemēriSpraugās un plaisās [klintīs] savas saknes ielaiduši un neatrisināmos režģos sapinuši bērzi un priedes.
2.Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi.
PiemēriAtrisināt sarežģītu teorētisku jautājumu.
2.1.Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam).
PiemēriPirmo uzdevumu - izteiksmi ar vienu nezināmo - viņš atrisināja dažās minūtēs.
2.2.Atrast atbildi (mīklai, šaha, dambretes uzdevumam u. tml.).
PiemēriAtrisināt krustvārdu mīklas.
3.Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
PiemēriAtrisināt dzīvokļu jautājumu.
3.1.Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
Piemēri..visi [starptautiskie] strīdi atrisināmi miera ceļā, pie atombumbām neķeroties..
3.2.Parādīt, attēlot (literārā darba konflikta iznākumu, rezultātu).
Avoti: 1. sējums