atsauce
atsauce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml., parasti zinātniskos tekstos).
PiemēriDarbā ir daudz atsauču.
- Darbā ir daudz atsauču.
2.parasti vsk.; pareti Atsaukšanās, reaģēšana.
PiemēriSmiekli var būt vienīgi dabiska atsauce tam, kas uz pašas skatuves ir dabisks un nepiespiests.
- Smiekli var būt vienīgi dabiska atsauce tam, kas uz pašas skatuves ir dabisks un nepiespiests.
- Šādu [publikas] atsauci arvien uz skatuves sajūt aktieris, viņā rodas iedvesme tēlot labāk, patiesāk.
Avoti: 1. sējums