Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atsaucīgs
atsaucīgs -ais; s. -a, -ā
atsaucīgi apst.
1.Tāds, kas ātri uztver iespaidus, ierosmes un iejūtīgi uz tiem reaģē.
PiemēriAtsaucīga auditorija.
  • Atsaucīga auditorija.
  • ..A. Kalniņa mūzikas tēlu spilgtā un apbrīnojami vienkāršā patiesība padara katru kaut cik atsaucīgu klausītāju par komponista pārdzīvojuma līdzgaitnieku..
  • Visu programmu publika uzņēma ļoti atsaucīgi, daudzas dziesmas bija jāatkārto..
  • ..[deputātam] jābūt atsaucīgam uz kolhoznieku un strādnieku ierosinājumiem..
2.Līdzjūtīgs, izpalīdzīgs.
PiemēriAtsaucīgs cilvēks.
  • Atsaucīgs cilvēks.
  • Atsaucīgi kaimiņi.
  • Viņam ir atsaucīga sirds - sāka par izpalīdzīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
  • Aleksandro vienmēr bija atsaucīgs - priecājās līdzi, kad bija prieks, un bēdājās, kad bija bēdas.
  • ..[atslēdznieks] ir atsaucīgs biedrs. Viņš labprāt dalās savā bagātajā darba pieredzē, pacietīgi apmāca jauniešus..
  • Allaž, kad radušies sarežģījumi, Ilga sameklē vecmāmiņu. Tā ir augstākā instance, mūsdienu Zālamans ar to vienu atšķirību, ka viņam gan nevar būt bijusi tik atsaucīga sirds.
Avoti: 1. sējums