atsisties
atsisties -sitos, -sities, -sitas, pag. -sitos; refl.
1.Spēji, ar triecienu atdurties (pret ko).
PiemēriKāja atsitas pret akmeni.
1.1.Nonākt līdz šķērslim, kas aptur virzīšanos tālāk.
Piemēri..pāri dzelzceļam tikusi, ļaužu straume atsitās pret dambi..
Stabili vārdu savienojumi
1.2.pārn. Nonākt līdz šķērslim un atbalsoties (par skaņām).
PiemēriSniegā cērtošo pakavu troksnis ar dobju dunoņu atsitās.. māju logos un sienās.
2.parasti 3. pers. Strauji (bieži ar troksni) atvērties.
PiemēriAr troksni logs atsitas vaļā.
3.parasti 3. pers. Atspulgoties, atblāzmoties (kur).
PiemēriJūra visu laiku tik rāma un gluda, un spoža kā milzīgs spogulis, kur atsitas debess zilgme..
4.sar. Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
PiemēriViņš gan bij tēva sejā atsities, bet tēva tikuma viņam nebij.
5.Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriIekliegdamās Kristīne atsitās no durvīm nost..
5.1.pareti Strauji atšķirties (no citiem).
Piemēri..mazs, sprogaini balts jēriņš atsitas no pulka un ieskrien atpakaļ kūtī.
6.parasti 3. pers.; apv. Strauji iestāties (par laika apstākļiem).
PiemēriAtsitās miglains ziemas vakars.
Avoti: 1. sējums