Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atskaņa
atskaņa -as, s.
1.literat. Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
PiemēriLabi izvēlētas atskaņas.. dara dzejas valodu fonētiski skanīgāku, vairo vārsmas daiļskanību.
  • Labi izvēlētas atskaņas.. dara dzejas valodu fonētiski skanīgāku, vairo vārsmas daiļskanību.
  • ..svarīga ir atskaņu stilistiskā loma. Atskaņas pievērš uzmanību atskaņotajiem vārdiem, tādējādi it kā norādot ceļu, pa kuru jāseko autora domai.
  • Kvēlojiet... Kvēlojiet... Kāda ir atskaņa? Žēlojiet? Nenovēlojiet?
Stabili vārdu savienojumiDaktiliskās atskaņas. Nepilnīga atskaņa.
  • Daktiliskās atskaņas Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
  • Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
  • Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
  • Sievišķās atskaņas Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
  • Vīrišķās atskaņas Atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
2.parasti dsk.; pareti Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
PiemēriSvētku atskaņas.
  • Svētku atskaņas.
  • Šim notikumam bija spēcīgas atskaņas.
Avoti: 1. sējums