atskaņa
atskaņa -as, s.
1.literat. Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
PiemēriLabi izvēlētas atskaņas.. dara dzejas valodu fonētiski skanīgāku, vairo vārsmas daiļskanību.
- Labi izvēlētas atskaņas.. dara dzejas valodu fonētiski skanīgāku, vairo vārsmas daiļskanību.
- ..svarīga ir atskaņu stilistiskā loma. Atskaņas pievērš uzmanību atskaņotajiem vārdiem, tādējādi it kā norādot ceļu, pa kuru jāseko autora domai.
- Kvēlojiet... Kvēlojiet... Kāda ir atskaņa? Žēlojiet? Nenovēlojiet?
Stabili vārdu savienojumiDaktiliskās atskaņas. Nepilnīga atskaņa.
- Daktiliskās atskaņas — Atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- Nepilnīga atskaņa — Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- Precīza atskaņa — Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- Sievišķās atskaņas — Atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
- Vīrišķās atskaņas — Atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
2.parasti dsk.; pareti Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
PiemēriSvētku atskaņas.
- Svētku atskaņas.
- Šim notikumam bija spēcīgas atskaņas.
Avoti: 1. sējums