Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atskaldīt
atskaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Skaldot atdalīt.
PiemēriAtskaldīt šķilu no malkas bluķa.
  • Atskaldīt šķilu no malkas bluķa.
  • Kad [nokaitētais] tērauds atdziest, trauslo apvalku atskalda nost..
  • Pārvietojamā elektriskā ēvelmašīna.. atskalda no koka sīkas skaidiņas un rada gludu virsmu.
  • ..no griestiem birst apmetuma druskas, ko atskaldījušas lodes.
2.Strupi, asi atbildēt.
Piemēri«Huligāns!» iešņācās aizskartā [sieviete].. «Varbūt jūs pati tāda esat!» Juris drosmīgi atskaldīja pretī.
  • «Huligāns!» iešņācās aizskartā [sieviete].. «Varbūt jūs pati tāda esat!» Juris drosmīgi atskaldīja pretī.
  • Kazimirs manījās piegriezt motocikletu pie lieveņa. «Juzefa, dzirdi, Juzefa! Nāc sēdies aizmugurē!» - «Ne iešu, ne sēdēšu!» aicinātā kā ar cirvi atskaldīja.
Stabili vārdu savienojumiKā ar cirvi atskaldīt.
Avoti: 1. sējums