atslīgt
atslīgt -slīgstu, -slīgsti, -slīgst, pag. -slīgu; intrans.
1.Lēni atsēsties (parasti bezspēkā). Noslīgt.
Piemēri..viņš bezspēcīgi atslīga uz ķeblīša kurtuves priekšā un kā puspiemidzis bez domām sēdēja ilgi, ilgi..
1.1.Lēni atgulties (parasti no sēdus stāvokļa).
Piemēri..viņa sēdēja un lāpīja kaprona zeķi. Tagad Džesija lēni atslīga guļus.
1.2.Lēni atbalstīties.
Piemēri..viņš.. atslīga pret sienu. Izskatījās, ka viņš būtu.. skrējis pāri saviem spēkiem.
1.3.Lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
Piemēri..viņa [slimniece] drusku pacēla galvu... galva atslīga atpakaļ..
1.4.pārn. Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
PiemēriNekāds darbs viņam vairs netikās, tam taču nebij nekādas nozīmes, tā kā tā viņš te nekā nevarēja uzcelt. Viņš atslīga atkal vienaldzībā un apātijā.
Avoti: 1. sējums