atspēkot
atspēkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
PiemēriAtspēkot pārmetumus.
- Atspēkot pārmetumus.
- Atspēkot iebildumus.
- Dedzīgi atspēkot apmelojumus.
- Atspēkot nezinātnisku teoriju.
- Atspēkot nepareizu apgalvojumu.
- Lomonosovs atspēkoja tā laika enerģētiķu reakcionāro izdomājumu par matērijas šķietamu «pārvēršanos» enerģijā.
- ..velti viņa meklēja vārdus, lai atspēkotu, atsistu viņa [saimnieka] nejauko uzbrukumu.
- ..uzbrukumi [avīzēs] Plaudi ļoti uztrauca, un sākumā viņš ar pilnu krūti ņēmās tos atspēkot. Bet drīz vien avīzes vairs neuzņēma Plauža pretrakstus..
Avoti: 1. sējums