atsprāgt
atsprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost. Atšķelties.
PiemēriSpridzinot atsprāga klints gabals.
2.parasti 3. pers. Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
PiemēriGranātas šķembas atsprāga līdz ierakumam.
3.parasti 3. pers. Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
PiemēriKaut kur atsprāga vaļā durvis un ar spēcīgu klaudzienu atkal aizcirtās ciet.
3.1.reti Strauji atvērties (par pumpuriem).
PiemēriKokiem jau pumpuri atsprāguši vaļā.
4.sar. Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
PiemēriIebļāvās [akmeņu spridzinātājs] nelabi, atsprāga, ar labo roku saķēris kreisās plaukstu..
Avoti: 1. sējums