atstāties
atstāties -stājos, -stājies, -stājas, pag. -stājos; refl.; pareti
1.Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
PiemēriPie Matīsa kapiem viņai piesitās kāds tips... Pie dzelzceļa pārbrauktuves viņš atstājās.
- Pie Matīsa kapiem viņai piesitās kāds tips... Pie dzelzceļa pārbrauktuves viņš atstājās.
- Pēkšņi Moris [suns] ar spalgu rējienu atstājās no abiem atbraucējiem un klunkuru klunkuriem pazuda aiz šķūņa.
- pārn. ..bija kauns par trūkumu, kas neparko no viņas negribēja atstāties.
2.novec. Aiziet (no darba, amata).
Piemēri..viņi [meistars un Lauris] saķildojās tā, ka Lauris no darba atstājās.
- ..viņi [meistars un Lauris] saķildojās tā, ka Lauris no darba atstājās.
Avoti: 1. sējums