Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atstaipīt
atstaipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; pareti
Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
PiemēriVanags [saimnieks] atstaipīja notirpušās kājas.
Stabili vārdu savienojumiAtstaipīt (arī atstiept) kaulus.
Avoti: 1. sējums