atsvabināt
atsvabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku). Atbrīvot (1).
PiemēriAtsvabināt ieslodzītos.
1.1.Palaist brīvībā (dzīvnieku).
PiemēriAtsvabināt govi no valga.
2.Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
PiemēriAtsvabināt dzimteni no iebrucējiem.
3.Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu. Atbrīvot (3).
PiemēriAtsvabināt no maksājuma.
3.1.Panākt, ka (kāds) netraucē.
PiemēriAtsvabināt no nevēlama viesa.
3.2.Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
Piemēri..[medicīnas māsa] domādama viņu aizmigušu, viegli uzlika uz pieres savu roku. Viņam bija tā, it kā viņu atsvabinātu no visa smagā, nemierīgā, netīrā.
Avoti: 1. sējums