atsvabināt
atsvabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku). Atbrīvot (1).
PiemēriAtsvabināt ieslodzītos.
- Atsvabināt ieslodzītos.
- Normunds: Sauc to [Gunu] burvi, Tik acumirklī viņu atsvabini, Tai nebūs smakt tur tumšā pagrabā.
1.1.Palaist brīvībā (dzīvnieku).
PiemēriAtsvabināt govi no valga.
- Atsvabināt govi no valga.
2.Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
PiemēriAtsvabināt dzimteni no iebrucējiem.
- Atsvabināt dzimteni no iebrucējiem.
3.Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu. Atbrīvot (3).
PiemēriAtsvabināt no maksājuma.
- Atsvabināt no maksājuma.
- ..sievietes bija no frontes dienesta pagaidām atsvabinātas un dzīvoja pa mājām.
- ..es griežu tecīlu gan ar vienu, gan ar otru roku, līdz abas apkūst un kāda no pļāvējām nāk mani atsvabināt no šī darba.
- Visiem bij jāpiedalās pie kopīgās kartupeļu tīrīšanas, no kuras bij atsvabināti tikai abi Ādami, tiem bij savs paša darbs.
3.1.Panākt, ka (kāds) netraucē.
PiemēriAtsvabināt no nevēlama viesa.
- Atsvabināt no nevēlama viesa.
3.2.Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.).
Piemēri..[medicīnas māsa] domādama viņu aizmigušu, viegli uzlika uz pieres savu roku. Viņam bija tā, it kā viņu atsvabinātu no visa smagā, nemierīgā, netīrā.
- ..[medicīnas māsa] domādama viņu aizmigušu, viegli uzlika uz pieres savu roku. Viņam bija tā, it kā viņu atsvabinātu no visa smagā, nemierīgā, netīrā.
- ..dzejas rindām bija uzdevums uzņemt grūtās un sērās jūtas, atsvabināt no tām būtni.
Avoti: 1. sējums