attīt
attīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts). imperf. Tīt vaļā.
PiemēriLīgava attin vaļā lakatu, kas to sargājis no dubļiem un šķīstošās ceļa grants.
1.1.Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma.
PiemēriAttīt dāvanu.
1.2.Atritināt (ko saritinātu).
PiemēriAttīt paklāju.
2.Tinot atdalīt (no kā). imperf. Tīt nost Notīt.
PiemēriSērdienīte.. attina virvi no mieta..
Avoti: 1. sējums