atturēties

atturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos; refl.

1.Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).

PiemēriAtturēties no dzeršanas.

Atturēties no dzeršanas.
Atturēties no smēķēšanas.
Atturēties no pārmērībām ēšanā.
Vecais Zariņš.. gribēja kaut ko pajautāt Vīksnem, bet tad tomēr atturējās - lai jau tie citi prašņā, viņš tāpat no klausīšanās vien iztiks.
Millija klusēja. Viņa atturējās arī pasmieties par Volda sadrūmušo seju..
..ābols tik apaļš un sārts piebriedis, taisni nevari atturēties, to nenobaudījis..

1.1.Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).

PiemēriBet domas, kas viņai uzmācās, bija tik dzīvas un stipras, ka viņa nevarēja tām pretim atturēties.

Bet domas, kas viņai uzmācās, bija tik dzīvas un stipras, ka viņa nevarēja tām pretim atturēties.
Beidzot uznāca tik neapmierināma kāre izzināt vēstules saturu, ka nevarēju pretim atturēties.
Vakaros tas [zēns] tikko jaudāja atturēties pretim miegam..

1.2.Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).

PiemēriAtturēties no secinājumiem.

Atturēties no secinājumiem.
Daži biedri atturējās kritizēt direktoru, mēģināja izlaipot..
..namamātes atturas no to [kolrābju] pirkšanas, jo nezina, kā šis dārzenis lietojams.
Atturēties no nevajadzīgiem modes pārspīlējumiem - viens no galvenajiem priekšnoteikumiem jauniešu apģērbā.

1.3.Nebalsot ne par, ne pret.

PiemēriVisi balsoja par Roberta priekšlikumu, bet Bernhards atturējās.

Avoti: 1. sējums