atvēst
atvēst -vēstu, -vēsti, -vēst, pag. -vēsu; intrans.
1.Kļūt vēsākam vai vēsam (par gaisu, šķidrumu u. tml.).
PiemēriAtvēsusi smilts.
1.1.Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
PiemēriPeldētājs atvēsis ūdenī.
1.2.pārn. Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
PiemēriVai nu aiz brāļa asās pretestības, vai cita iemesla dēļ Rīgas Kapūnis precības dedzībā mazliet atvēsa.
Avoti: 1. sējums