atvīdēt
atvīdēt parasti 3. pers., -vīd, pag. -vīdēja (retāk -vīda, 1. konj.); intrans.; pareti
1.Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
PiemēriNo mākoņiem izspraucas saule, vēja šalts nobirdina lietus rasu, un pēkšņi viss meža tālums atvīd pasakaini zils.
2.Mest blāvu atspīdumu (kur).
PiemēriReiņa pret rītiem pavērstā seja tagad bija daudz gaišāka nekā tad, kad viņi izgāja no «Ezerlīčiem». Sejā jau atvīda vāra rīta gaisma.
2.1.Tikko pamanāmi izpausties (sejā) — par pārdzīvojumu.
Piemēri..tanī [sejā] atvīdēja mātes mīlestība..
Avoti: 1. sējums