atvirpuļot
atvirpuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Virpuļojot atvirzīties šurp. imperf. Virpuļot šurp. Virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriPār klajumu atvirpuļo sniega pārslas.
1.1.pārn. Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
PiemēriPāris pēc pāra atvirpuļo pa parketu.
2.trans. Virpuļojot atvirzīt šurp. Virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriPa asfaltu vējš atvirpuļo dzeltenās lapas.
Avoti: 1. sējums