atvirzīties
atvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Refl. → atvirzīt1.
Piemēri..vērši cīņas karstumā, nelabi baurodami un zemes kārpīdami, atvirzījušies līdz klētspriekšai.
3.parasti 3. pers. Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
Piemēri..dzelzceļš te atvirzās arvien tālāk no upes, un vilcienu duna vairs nav sadzirdama.
Avoti: 1. sējums