atvēst
atvēst -vēstu, -vēsti, -vēst, pag. -vēsu; intrans.
1.Kļūt vēsākam vai vēsam (par gaisu, šķidrumu u. tml.).
PiemēriAtvēsusi smilts.
- Atvēsusi smilts.
- Neļaut istabām atvēst.
- Ir saules spīdums, tāds dūmakains, bērzu salka skolas pagalmā un dzeltenas lapas, kas nesteidzīgi lidinās lejup caur rudenīgi atvēsušu gaisu.
1.1.Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
PiemēriPeldētājs atvēsis ūdenī.
- Peldētājs atvēsis ūdenī.
- Rokas atvēsa aukstajā gaisā.
- Atvēsusi piere.
1.2.pārn. Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
PiemēriVai nu aiz brāļa asās pretestības, vai cita iemesla dēļ Rīgas Kapūnis precības dedzībā mazliet atvēsa.
- Vai nu aiz brāļa asās pretestības, vai cita iemesla dēļ Rīgas Kapūnis precības dedzībā mazliet atvēsa.
Avoti: 1. sējums