Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atzaļot
atzaļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.No jauna sazaļot. Atzelt.
PiemēriPēc lietus atzaļo stādi.
1.1.pārn. Atjaunoties, tikt atjaunotam.
PiemēriTikai drusku vairāk tīra gaisa, saules un maizes, lai viņas [strādnieku meitenes] atzaļotu spirgti kā stādi, ko no pagraba iznes brīvā klajā.
Avoti: 1. sējums