atzvanīt
atzvanīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies.
PiemēriKad iezvanījās tālrunis, viņa.. atbildēja neredzamajam vaicātājam.. Atzvanījusi, viņa.. atkal pievērsās rakstāmmašīnai.
Avoti: 1. sējums