Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
audekls
audekls -a, v.
1.Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
PiemēriAust audeklu.
  • Aust audeklu.
  • Linu audekls.
  • Balināts audekls.
  • Audekla baķi.
  • Telts audekls.
  • Audekla svārki.
  • Vilkt audeklu.
1.1.Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
PiemēriMāte izstiepa audeklus pie rijas purviņā balināt.
  • Māte izstiepa audeklus pie rijas purviņā balināt.
  • sal. Sievas seja bija pelēka kā audekls, bet viņa [slimniece] centās pasmaidīt.
1.2.Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām.
PiemēriVeikli pirksti sajauc krāsas toņos, Ota audeklam steidz aši pāri. Pamazām top glezna..
  • Veikli pirksti sajauc krāsas toņos, Ota audeklam steidz aši pāri. Pamazām top glezna..
2.Glezna uz auduma gabala.
PiemēriCīnītājus par padomju varu..[gleznotājs] attēlojis vairākos savos audeklos.
  • Cīnītājus par padomju varu..[gleznotājs] attēlojis vairākos savos audeklos.
  • pārn. Jāatzīmē arī.. jaunākais romāns «Nemiernieki» - plašs audekls par 1863. gada sacelšanos.
Avoti: 1. sējums