audzēknis
audzēknis -ņa, v.
audzēkne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
PiemēriVidusskolas audzēknis.
- Vidusskolas audzēknis.
- Tehnikuma audzēknis.
- Profesionāli tehnisko skolu audzēkņi.
- Bērnudārza audzēkņi.
- Mūzikas skola uzņem jaunus audzēkņus.
- Te nu viņi visi vēl vienkopus, visi vienas klases audzēkņi.
- Kursantus, kā parasti sauca skolas audzēkņus, apmācīja vispirms rīkoties ar sešairu laivu..
- ..[jauneklis] paskaidroja, ka esot Mākslas akadēmijas audzēknis..
2.Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
PiemēriSkolotājas bijušie audzēkņi.
- Skolotājas bijušie audzēkņi.
- Mākslai jāatdod it viss,.. tā ir ceļa maize, ko māksliniece atstājusi saviem audzēkņiem.
- Šovakar abu pēdējo klašu audzinātāji visu laiku sēž kopā ar saviem audzēkņiem.
- Kur tas sacīts, ka šaušanas skolotājam jābūt tikpat labam šāvējam kā viņa audzēkņiem.
Avoti: 1. sējums