Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
audzinātājs
audzinātājs -a, v.
audzinātāja -as, s.
1.Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
PiemēriInternātskolas audzinātāji.
1.1.pareti Cilvēks, kas veic audzināšanas darbu.
PiemēriKapteini jau arī slavēja par labu audzinātāju, bet viņa komandas locekļus daži jokodamies dēvēja par kapteiņa Granta bērniem..
2.Tas, kas audzina (2).
PiemēriPadomju literatūra un māksla - tā ir tautas audzinātāja, jaunās, komunistiskās morāles izkopēja..
Avoti: 1. sējums