augstcienība
augstcienība -as, s.; parasti vsk.; novec.
Dziļas cieņas jūtas.
PiemēriTā pamazām Jura bērna godbijība bija pārgājusi jaunekļa augstcienība pret tēvu.
- Tā pamazām Jura bērna godbijība bija pārgājusi jaunekļa augstcienība pret tēvu.
Avoti: 1. sējums