autonomija
autonomija -as, s.; parasti vsk.
1.Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
PiemēriPiešķirt autonomiju.
- Piešķirt autonomiju.
- Politiskā autonomija.
- Nacionāli teritoriālā autonomija.
1.1.Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
Avoti: 1. sējums