autonomija
autonomija -as, s.; parasti vsk.
1.Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
PiemēriPiešķirt autonomiju.
1.1.Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
Avoti: 1. sējums