Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
autonoms
autonoms -ais; s. -a, -ā
autonomi apst.
1.Tāds, kam ir autonomija.
PiemēriTiesai jāizspriež lietas saskaņā ar PSR Savienības, savienoto un autonomo republiku likumiem..
1.1.Neatkarīgs, patstāvīgs.
PiemēriKā romantiķei viņai [dzejniecei] indivīds ir atsevišķa, neatkarīga, autonoma parādība..
2.Tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita aparāta, ierīces u. tml. darbību.
PiemēriĻeņingradas zinātnieki izstrādājuši jauna autonoma dziļūdens aparāta - batiskafa - projektu.
Stabili vārdu savienojumiAutonoma elektrostacija.
Avoti: 1. sējums