Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
autorapliecība
autorapliecība -as, s.
Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
PiemēriSaņemt autorapliecību.
  • Saņemt autorapliecību.
  • . [institūta] darbinieki iesnieguši apmēram 100 izgudrojumu. Jau pieņemti lēmumi par 50 autorapliecību izsniegšanu.
Avoti: 1. sējums