autoritāte
autoritāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.tikai vsk. Vispāratzīta nozīme, ietekme. Vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
PiemēriIegūt autoritāti.
- Iegūt autoritāti.
- Zaudēt autoritāti.
- Liela autoritāte.
- Autoritātes trūkums.
- Pakļauties cita autoritātei.
- Panākumus audzināšanā.. nosaka audzinātāja personības ietekme uz audzēkni - viņa autoritāte. Tā izpaužas kā cieņa un uzticība pret audzinātāju, vēlēšanās viņam sekot un paklausīt.
- ..Daunis juta, ka pagaidām viņa autoritāte ir nodibināta, jo viņa pusē bija nostājies kolektīvs.
- ..vēlēdamies nostiprināt savu iedragāto autoritāti, vecāki bieži sāk lietot bargus sodus..
2.Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
PiemēriPar jums es daudz laba esmu dzirdējusi. Nāku kā pie autoritātes..
- Par jums es daudz laba esmu dzirdējusi. Nāku kā pie autoritātes..
- ..Laiva [futbolists] bija guvis jau četrus vārtus, un viņš bija komandai vienīgā autoritāte.
Avoti: 1. sējums