Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
autotipija
autotipija -as, s.; parasti vsk.; poligr.
1.Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
1.1.Šāda klišeja.
PiemēriAutotipijas un svītru klišejas.
1.2.Ar šādu paņēmienu reproducēts attēls.
PiemēriGrāmatā ievietotas autotipijas un kokgriezumi.
Avoti: 1. sējums