avangards
avangards -a, v.
1.mil. Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
PiemēriAvangarda kaujas.
- Avangarda kaujas.
- Avangarda spēki.
- Sadursmes ar pretinieka avangardu.
- Laiku pa laikam kolonnas priekšgalā ejošais komandieris uz brītiņu apstādināja priekšējās grupas un lika uzgaidīt, kamēr astes gals panāca.. avangardu.
2.Vadošā, apzinīgākā (sabiedrības grupas, šķiras u. tml.) daļa. Priekšpulks.
PiemēriProletariāta avangards.
- Proletariāta avangards.
- ..Mēs esam miera pulku avangards.
- ..kritika ir ļoti rosmīga, stāv sava laika sabiedriskās domas avangardā, ideoloģisko cīņu priekšējās pozīcijās.
Stabili vārdu savienojumiIet (arī soļot, atrasties) avangardā.
- Iet (arī soļot, atrasties) avangardā — Būt priekšgalā, pirmajās rindās.
Avoti: 1. sējums