Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
avangards
avangards -a, v.
1.mil. Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
PiemēriAvangarda kaujas.
2.Vadošā, apzinīgākā (sabiedrības grupas, šķiras u. tml.) daļa. Priekšpulks.
PiemēriProletariāta avangards.
Stabili vārdu savienojumiIet (arī soļot, atrasties) avangardā.
Avoti: 1. sējums