Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
avarēt
avarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Piedzīvot, ciest avāriju.
PiemēriAvarējis kuģis.
  • Avarējis kuģis.
  • Šai brīdī atkal atskanēja spējš brīkšķis un stikla drumslu kritiena troksnis... «Avarējusi trešā mašīna ..» paskaidroja Volgins..
  • ..avarējušā tralera virzienā aizdrāžas glābšanas laiva.
Avoti: 1. sējums