ačgārns
ačgārns -ais; s. -a, -ā
ačgārni apst.
1.Sagrozīts otrādi. Pretējs parastajam, pieņemtajam.
PiemēriSkaitīt ačgārnā kārtībā.
- Skaitīt ačgārnā kārtībā.
- Tā kādreiz iznāk visai ačgārni, ka eksaminētājs nav daudz gudrāks par eksaminējamiem...
1.1.apst. Pretējā virzienā vai stāvoklī, nekā parasts. Otrādi. Atmuguriski.
PiemēriKārbiņa jātur kabatā ačgārni, ar dibenu uz augšu.
- Kārbiņa jātur kabatā ačgārni, ar dibenu uz augšu.
- ..[zēns] rāpjas atpakaļ un ačgārni svempjas leja [no galda]..
1.2.apst. Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
PiemēriUzvilkt kreklu ačgārni.
- Uzvilkt kreklu ačgārni.
- Kad bija uzmauktas arī zeķes, ievēroju, ka viena ir ačgārni. Bet man nebija laika to uzvilkt pareizi.
1.3.apst. Pretēja secībā, nekā parasts.
Piemēri"Kāpēc gan vagoni tā sanumurēti? Pirmie numuri pēdējiem un pēdējie pirmajiem vagoniem!" Grieze pieķērās mazajai nekārtībai. "Viss ačgārni!"
- "Kāpēc gan vagoni tā sanumurēti? Pirmie numuri pēdējiem un pēdējie pirmajiem vagoniem!" Grieze pieķērās mazajai nekārtībai. "Viss ačgārni!"
- ..nodaļu virkne [grāmatā] apgriezta ačgārni, vēstījums iesākas ar pēdējo nodaļu un atrisinājumu, bet nobeidzas ar pirmo.
2.Pavisam nepareizs.
PiemēriAčgārni uzskati.
- Ačgārni uzskati.
- Ačgārna izpratne.
- Saprast visu ačgārni.
- ..še pieminēsim tikai tās [romantisma apoloģētikas] galvenos nepareizos apgalvojumus un pilnīgi ačgārnos slēdzienus.
- Bet nebija vairs šodien vecie, ļaunie laiki, kurus neapzinīgi un vientiesīgi ļaudis kādreiz vieglās valodās bez kāda apdoma un gluži ačgārni par labiem dēvē.
Avoti: 1. sējums