Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bāleliņš
bāleliņš -a, v.; t. poēt.
1.Brālis.
PiemēriViena pati es, māsiņa, Man deviņi bāleliņi; Kā irbīte ietecēju Bāleliņu pulciņā.
2.Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
PiemēriEs bagāta brāļu māsa, Man deviņi bāleliņi: Tēva brāļi, mātes brāļi, Mani pašas īstie brāļi.
3.Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
Avoti: 2. sējums