bāls
bāls -ais; s. -a, -ā
bāli apst.
1.Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku). Bez sārtuma. Arī neveselīgs.
PiemēriSpogulī paskatījies, viņš vairs nepazina sevi: bāls, kā no slimības gultas piecēlies cilvēks iekritušām acīm raudzījās viņam pretim. Tā cilvēka vaigos vairs nebija sārtuma.
Stabili vārdu savienojumiBālais zēns.
1.1.Tāds, kam krāsa ir gaišāka par normālo (par seju).
PiemēriMajors ilgi raudzījās brīvprātīgā bālajā sejā, kurā nebija ne pilītes asiņu.
2.Tāds, kam nav spilgtas krāsas. Tāds, kam nav spilgtuma.
PiemēriBāli pelēks mākonis.
2.1.Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma.
PiemēriBāls mēness.
3.Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu). Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs. Vājš, neizdevies.
PiemēriBālas un nenozīmīgas romāna nodaļas.
Avoti: 2. sējums