Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bālums
bālums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → bāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSejas bālums.
2.Vispārināta īpašība → bāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJau logos ausmas pirmais bālums svīst, - Bāl zvaigznes, tumsa atkāpjas un klīst..
Avoti: 2. sējums