Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bālums
bālums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → bāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSejas bālums.
  • Sejas bālums.
  • Ādas bālums.
  • Pirmo izbaiļu bālums bij nozudis no vīriešu vaigiem.
2.Vispārināta īpašība → bāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJau logos ausmas pirmais bālums svīst, - Bāl zvaigznes, tumsa atkāpjas un klīst..
  • Jau logos ausmas pirmais bālums svīst, - Bāl zvaigznes, tumsa atkāpjas un klīst..
Avoti: 2. sējums